Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) ir paziņojusi savu izvēli 2026. gadam, par gada putnu izvirzot apodziņu (Glaucidium passerinum). Šis lēmums pieņemts ar mērķi vērst sabiedrības un lēmumpieņēmēju uzmanību uz kritisko situāciju, kādā atrodas Latvijas vecie meži un to iemītnieki.
Apodziņš ir mazākā pūču suga mūsu reģionā, taču tās liktenis šobrīd kalpo kā nopietns trauksmes signāls par visas ekosistēmas veselību.
Dramatisks populācijas kritums Latvijā
Lai gan Eiropas mērogā apodziņu skaits tiek uzskatīts par stabilu un atsevišķās valstīs pat novērojama sugas izplatība, Latvijas situācija ir krasi atšķirīga un satraucoša. LOB veiktie plēsīgo putnu monitoringa dati liecina par krasu lejupslīdi – pēdējo divu desmitgažu laikā apodziņu skaits Latvijā ir sarucis par aptuveni 45%. Šis straujais samazinājums ir bijis iemesls sugas iekļaušanai Latvijas Sarkanajā grāmatā, piešķirot tai nacionālā līmenī apdraudētas sugas statusu.
LOB valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus norāda uz diviem galvenajiem apdraudējuma faktoriem. Ilgtermiņā tās ir klimata pārmaiņas, kas skar ziemeļu reģioniem raksturīgās sugas, taču šī brīža akūtākā problēma ir dabisko dzīvotņu degradācija. Īpaši tiek uzsvērta veco mežu izciršana, ko reizēm paradoksāli mēģina attaisnot kā videi draudzīgu rīcību klimata mērķu sasniegšanai.
Prasīgā mazā pūcīte un tās mājas
Apodziņš ir pavisam neliels putns – tā garums nepārsniedz 17 centimetrus, bet spārnu izpletums ir ap 35 centimetriem. Neskatoties uz mazo izmēru, šī pūce ir prasīga pret savu dzīvesvietu, dodot priekšroku jauktiem mežiem un skujkoku audzēm.
Sugas eksistencei izšķiroša nozīme ir eglēm, kas nodrošina nepieciešamo ēnu, slēptuves un bagātīgas medību iespējas. Savukārt ligzdošanai visbiežāk tiek izmantoti apšu dobumi. Ideāli apstākļi apodziņam ir plaši, vienlaidus vecu mežu masīvi, kurus neskar cilvēka saimnieciskā darbība, jo ligzdošanas periodā šie putni ir ārkārtīgi jutīgi pret jebkāda veida traucējumiem.
Mežsaimniecības ietekme un aizsardzības trūkumi
Pašreizējā mežu apsaimniekošanas politika ir galvenais šķērslis apodziņu populācijas atjaunošanai. LOB uzskata, ka pašreizējie aizsardzības mehānismi ir nepietiekami:
Kailcirtes un sadrumstalotība: Vecu mežu masīvu sadalīšana mazākos gabalos iznīcina putnam nepieciešamo vidi.
Sezonālā izstrāde: Meža darbi pavasara mēnešos tiešā veidā apdraud ligzdas un traucē sekmīgu vairošanos.
Mikroliegumu limiti: Šobrīd maksimālā viena mikrolieguma platība ir ierobežota līdz desmit hektāriem. Ornitologi uzsver, ka tas nav pietiekami pat viena apodziņu pāra teritorijas nodrošināšanai, lai gan pat šādi nelieli aizsargāti pleķīši ir kritiski svarīgi veco koku saglabāšanai.
Biedrības mērķi un sabiedrības iesaiste
Gada putna kampaņas ietvaros 2026. gadā LOB plāno aktīvi cīnīties par dabas aizsardzības likumu uzlabošanu un rosināt jaunu, bioloģiski vērtīgu mežu teritoriju aizsardzību.
Apodziņš ir nometnieks, taču ziemas mēnešos tas mēdz klejot un var parādīties pat tuvu cilvēku mājokļiem. Tā kā šī pūcīte medī mazus putnus, to reizēm var pamanīt barotavu tuvumā. Iedzīvotāji tiek aicināti fiksēt savus novērojumus portālā “Dabasdati.lv”, tādējādi palīdzot zinātniekiem apzināt sugas izplatību. Tāpat drīzumā tiks izsludināts tradicionālais zīmējumu konkurss, veicinot sabiedrības izglītošanu.
Šī ir jau 31. reize, kad Latvijas Ornitoloģijas biedrība rīko “Gada putna” akciju, kas aizsākās 1996. gadā, kļūstot par vienu no atpazīstamākajām dabas aizsardzības tradīcijām Latvijā.
